Īsumā

  • Darba uzdevums ir dokuments, kurā tu apraksti, kas sistēmai jādara, kam tā domāta un pēc kā sapratīsi, ka darbs ir pabeigts. Mazam projektam parasti pietiek ar dažām lappusēm.
  • Precīzai tāmei izstrādātājam vajag 8 lietas: mērķi, lietotājus, funkcijas, datus, savienojumus ar citām sistēmām, kvalitātes prasības, robežas un termiņu ar budžeta rāmi.
  • Funkcijas ērti rakstīt kā lietotāja stāstus: «Kā [kas], es gribu [ko], lai [kāpēc]», un katram pievienot pabeigšanas pazīmes.
  • Kvalitāti var pierakstīt ar skaitļiem. Piemēram, Google par labu ielādes rādītāju LCP uzskata 2,5 sekundes vai mazāk, bet piekļūstamības vadlīniju WCAG jaunākā publicētā versija ir 2.2 (publicēta 2023. gada 5. oktobrī).
  • Vienu un to pašu dokumentu nosūti visiem izstrādātājiem. Tikai tad tāmes ir par vienu un to pašu darbu.

Kāpēc bez darba uzdevuma tāmes nevar salīdzināt?

Tipiska situācija: uzņēmums trim izstrādātājiem uzraksta «vajag klientu portālu» un saņem trīs cenas, kas atšķiras vairākas reizes. Tas nenozīmē, ka kāds ir negodīgs. Katrs ir iedomājies citu portālu. Viens rēķina pieteikšanos un rēķinu sarakstu, otrs arī maksājumus un savienojumu ar grāmatvedības programmu, trešais pieskaita mobilo lietotni.

Darba uzdevums šo minēšanu aizstāj ar tekstu, ko visi lasa vienādi. Tas nav tehnisks dokuments. Tev nav jāzina, kādā programmēšanas valodā sistēmu rakstīs. Tev jāapraksta, kas cilvēkam ar sistēmu jāspēj izdarīt.

Pirms raksti, vērts pārliecināties, vai tev tiešām vajag individuālu izstrādi. Par to ir atsevišķs raksts: Gatavs risinājums vai individuāla platforma?

Kādas 8 sadaļas vajag darba uzdevumā?

SadaļaKo ierakstītKas notiek, ja tās trūkst
1. MērķisKādu problēmu risini un kas mainīsies, kad sistēma strādāsIzstrādātājs būvē funkcijas, nevis risina tavu problēmu
2. LietotājiKas sistēmu lietos, cik cilvēku, ko katrs drīkst redzēt un darītPiekļuves tiesības parādās vēlāk kā papildu darbs
3. FunkcijasKas katram lietotājam jāspēj izdarīt, ar pabeigšanas pazīmēmTāmē ir viena kopsumma bez sadalījuma
4. DatiKādi dati sistēmā būs, no kurienes tie nāk, vai jāpārnes vecieDatu pārnešana netiek ierēķināta
5. SavienojumiAr kādām sistēmām jāapmainās ar datiem: grāmatvedība, maksājumi, noliktava, e-pastsKatrs savienojums vēlāk var kļūt par atsevišķu rēķinu
6. KvalitāteĀtrums, darbs telefonā, valodas, piekļūstamība, rezerves kopijasKatrs izstrādātājs pieņem savu līmeni
7. RobežasKas šajā posmā netiek darītsStrīds par to, kas «bija domāts»
8. Termiņš un rāmisVēlamais palaišanas datums, budžeta robežas, kas pieņem lēmumusPiedāvājumi neatbilst tavām iespējām

Kā aprakstīt mērķi un lietotājus?

Mērķi uzraksti divos vai trijos teikumos, bez risinājuma. Nevis «vajag lietotni ar kalendāru», bet «klienti pierakstās pa telefonu, administratore tam tērē lielu dienas daļu, gribam, lai klients pierakstās pats». Tā izstrādātājs var piedāvāt vienkāršāku ceļu, ja tāds ir.

Pēc tam uzskaiti lietotāju lomas. Loma ir cilvēku grupa ar vienādām tiesībām, piemēram, klients, darbinieks, vadītājs. Katrai lomai pieraksti:

  • cik šādu cilvēku būs sākumā un pēc gada (aptuveni);
  • ko viņi drīkst redzēt un ko mainīt;
  • no kādas ierīces viņi strādās: telefona, datora vai abiem.

Kā pierakstīt funkcijas, lai tās varētu novērtēt?

Ērts veids ir lietotāja stāsts, proti, viens teikums no lietotāja skatpunkta. Lielbritānijas valdības digitālo pakalpojumu rokasgrāmatā aprakstīta ierastā forma ar trim daļām: kas ir lietotājs, ko viņš grib izdarīt un kāpēc. Latviski tas izskatās šādi: «Kā [kas], es gribu [ko], lai [kāpēc]».

Katram stāstam pievieno pabeigšanas pazīmes (angliski «acceptance criteria»). Tā pati rokasgrāmata tās apraksta kā iznākumu sarakstu, ko izmanto kā kontrolsarakstu, un norāda, ka to bieži sāk ar vārdiem «tas ir gatavs, kad».

Piemēram, izdomāts stāsts pierakstu sistēmai:

  • Stāsts: kā klients, es gribu pārcelt savu pierakstu uz citu laiku, lai man nebūtu jāzvana.
  • Gatavs, kad: klients redz tikai brīvos laikus; pārcelt var ne vēlāk kā 24 stundas pirms apmeklējuma; klients un darbinieks saņem e-pastu; vecais laiks kļūst brīvs citiem.

Šādu ierakstu izstrādātājs var novērtēt stundās. Teikumu «ērta pierakstu pārvaldība» novērtēt nevar.

Kā sadalīt funkcijas pēc svarīguma?

Sadali stāstus trīs grupās:

  1. Obligāti pirmajā versijā. Bez tā sistēmu nevar sākt lietot.
  2. Vēlams. Noderīgi, bet var palaist arī bez tā.
  3. Vēlāk. Idejas nākamajiem posmiem.

Palūdz tāmi katrai grupai atsevišķi. Tad redzēsi, cik maksā minimums, un varēsi izlemt par pārējo, nevis saņemsi vienu lielu summu.

Ko rakstīt par datiem un savienojumiem?

Šī sadaļa bieži maina cenu, un to bieži izlaiž. Atbildi uz četriem jautājumiem:

  1. Kādi dati sistēmā glabāsies, piemēram, klienti, pasūtījumi, rēķini, dokumenti?
  2. Vai jāpārnes esošie dati, no kurienes (Excel, vecā sistēma) un cik to ir aptuveni?
  3. Ar kurām programmām sistēmai jāsazinās? Nosauc katru vārdā un uzraksti, kādi dati kurp plūst.
  4. Vai sistēmā būs personas dati? Ja jā, pieraksti, kādi. Par juridiskajām prasībām konsultējies ar juristu, izstrādātājs tās neizlemj tavā vietā.

Ja tev ir piekļuve citu sistēmu dokumentācijai vai kontaktpersona pie piegādātāja, pievieno to. Tas izstrādātājam ietaupa laiku, un tāme kļūst precīzāka.

Kā kvalitātes prasības izteikt ar skaitļiem?

«Ātra un ērta» katram nozīmē ko citu. Kur iespējams, atsaucies uz publiski pieejamiem kritērijiem.

PrasībaUz ko atsauktiesPiemērs ierakstam
Ielādes ātrumsGoogle rādītāji Core Web Vitals: labs LCP (lapas galvenā satura ielāde) ir 2,5 sekundes vai mazāk, labs INP (reakcija uz klikšķi vai pieskārienu) ir 200 milisekundes vai mazāk, labs CLS (izkārtojuma lēkāšana) ir 0,1 vai mazāk«Publiskās lapas telefonā atbilst labam Core Web Vitals līmenim»
PiekļūstamībaW3C vadlīnijas WCAG, jaunākā publicētā versija 2.2, kritēriji sadalīti trīs līmeņos: A, AA un AAA«Saskarne veidota pēc WCAG 2.2 AA līmeņa»
IerīcesTavs lietotāju apraksts«Visas klienta darbības izdarāmas telefonā»
ValodasTavs tirgus«Latviešu un angļu, ar iespēju pievienot trešo»

Par ātruma rādītājiem vienkāršiem vārdiem vari izlasīt rakstā Kā nolasīt PageSpeed atskaiti? Vai uz tavu uzņēmumu attiecas obligātas piekļūstamības prasības, jānoskaidro pie jurista.

Šeit pieraksti arī, kas notiks pēc palaišanas: kas sistēmu uzturēs, kur tā atradīsies un kam piederēs kods un dati. Jautājumus, ko par to uzdot, atradīsi rakstā 12 jautājumi izstrādātājam pirms līguma.

Kāpēc jāraksta arī tas, ko nedarīsim?

Robežu sadaļa ir īsa, bet tā palīdz izvairīties no daudziem pārpratumiem. Piemēram, «šajā posmā nav mobilās lietotnes», «maksājumi tiešsaistē tiks pievienoti otrajā posmā», «tekstus un attēlus sagatavo pasūtītājs». Ja kaut kas nav minēts ne funkcijās, ne robežās, katra puse to var saprast citādi.

Vai darba uzdevumā rakstīt budžetu?

Tā ir tava izvēle. Ja nosauc rāmi, proti, robežas, kurās esi gatavs runāt, izstrādātājs var pateikt, kuras funkcijas tajā ietilpst, un nepiedāvāt risinājumu, kas tev neder. Ja budžetu nesauc, palūdz tāmi pa grupām «obligāti», «vēlams» un «vēlāk». Abos gadījumos pieraksti vēlamo palaišanas datumu un to, vai tas ir stingrs (piemēram, sezonas sākums) vai orientējošs.

Kā pārbaudīt gatavu darba uzdevumu?

  1. Iedod to izlasīt kolēģim, kurš nav piedalījies rakstīšanā. Ja viņš nevar pastāstīt, ko sistēma darīs, teksts ir par neskaidru.
  2. Pārbaudi, vai katrai funkcijai ir vismaz viena pabeigšanas pazīme.
  3. Pārbaudi, vai katra ārējā programma ir nosaukta vārdā.
  4. Pārliecinies, ka ir robežu sadaļa.
  5. Nosūti visiem izstrādātājiem vienu un to pašu versiju un palūdz tāmi pa pozīcijām, kopā ar pieņēmumiem, ko viņi izdarījuši.

Izstrādātāja jautājumi pēc dokumenta saņemšanas ir laba zīme. Atbildes pievieno darba uzdevumam un nosūti visiem, lai salīdzinājums paliek godīgs.

Kad lūgt palīdzību

Ja vari aprakstīt problēmu, bet netiec tālāk par mērķi un lietotājiem, ar to pietiek, lai sāktu sarunu. Izstrādātājs trūkstošās sadaļas var izjautāt un pierakstīt kopā ar tevi, un gala dokuments joprojām būs tavs. Mēs paši šādu pakalpojumu sniedzam: individuālos projektus sākam ar sarunu par vajadzību, pēc tam sagatavojam piedāvājumu ar darbu sarakstu, cenu un termiņu.